Cik tad īsti ir?

Šī diena aizritēja kā tāds karuselis, kas tikai griezās un griezās, brauca un brauca, bet gala kā nav tā nav. Diena likās absolūti gara un nogurdinoša. Bija sajūta, ka stunda velkas apmēram kā divas vaarbūt tomēr vairāk.
Esmu apmulsusi ar šiem laikiem. It kā ir tik, bet patiesībā ir tik. Beigu beigās, tad cik īsti ir?
Laikam, dienas jautājums.
Rīts pārsteidza mūs nesagatavotus. Lai gan, par to nemaz tik ļoti nevajadzēja brīnīties, bet tomēr. No rītiņa sniga. Tiešām, sniga vārda tiešākajā nozīmē. Nevis tā vienkārši, nedaudz, nedaudz, tik tā - būtībai. Bet gan tiešām lielām pārslām un nepārtraukti sniga.
Vai zini, kāds laiks bija pagājušajā gadā, tieši šajā dienā? Nezini? Nu labi vien ir, jo es arī nezinu. Bet dzirdēju, ka sniegs nu tiešām nebija.
Viens priecīgs pavērsiens - vakars bija patīkams. Spīdēja spoža saulīte. Bija patīkami silts, nu labi, cik nu silts var būs dienā, kurā no rīta sniga, bet tomēr, ņemsim kā salīdzinājumu. Ja padomā, kā bija pirms mēneša un kā ir tagad, tad, manuprāt, vārds "silts" ir tieši laikā. Vakars jau vēdināja uz pavasarīgām izjūtām. Vējš tāds neliels un saulīte pošās uz rietu. Patīkami arī tas, ka pulksten 20 saule vēl mūs apspīd un ārā ir gaišs. Tik patīkami, tiešām. Šī ir vienīgā lieta, kas mani spēj iepriecināt. Pavasaris! Viennozīmīgi pavasaris.Ir tik nepatīkami, kad dzīvē negaidot atgriežas cilvēks, kurš tajā nav bijis gadiem. Protams, es par to spriest nevaru, bet cenšos izprast kāda tuva cilvēka situāciju.
Tā jau saka, ka īsta mīlestība nerūs. Vai varbūt tā bija tikai cieša pieķeršanās? Vai varbūt tomēr..
Jebkurā gadījumā es ticu, ka tiks pieņemti pareizi lēmumi un saprāts ņems virsroku. Ceru, ka nevienam nebūs jācieš un beidzot, bet kāda sapinšanas būs iztikts!

 Tagad es došos pie miera. Pulkstens jau rāda 22:00. Ir laiks izgulēties. Vēljovairāk, kad jūtos tik slikti. Šoreiz, cik labi, vai varbūt nē, bet šoreiz fiziski. Morālās sāpes ir aizliktas kaut kur dziļi atvilktnē. Šis nav īstais laiks tām.