Feels like your beatin', beatin' the drumbeats into my
heart.
Feels like there's nothin', nothin' around to make me
stop.
You are a motion that makes me high.
You are a dream that burns inside.
A magic potion, that's my soul.
Come fly with me.
Šodien piespiedu kārtā nācās aizdomāties par cilvēka zemapziņu. Par to, kas nodarbina mūsu prātu, kad mēs guļam un cik no miegā redzētā ir taisnība, kā tas mūs ietekmē un kādas paralēles var vilkt ar reālo pasauli.
Nezinu, cik lielā mērā sapņi ir tulkojami un savelkami ar reālo dzīvi, jo, katram sapņi tulkojās savādāk. Katrs dienas laikā ir piedzīvojis, ko pilnīgi atšķirīgu, kas kaut kādā mērā iespiežas zemapziņā un to ataino sapņos, ko redzi, kad esi iemidzis.
Pēdējā mēneša laikā manu miegu tramda sapņi, kurus vairāk var saukt par murgiem. Nepatīkami un pēc pamošanās jūtos slikti, it kā tiešām kaut kas tāds būtu noticis reālajā dzīvē. Tad vairāk iedziļinoties tajā visā, kas iepriekšējo mēnesi ir noticis, nācu pie slēdziena, ka man pietrūkst fiziskās slodzes. No nekā nedarīšanas kļūstu paranoiska, man ir vairāk laika domāt par visādām lietām un mans ķermenis pārāk atslābst. Tam vairs nav slodzes, kas reizē arī nodarbinātu smadzenes. Tās arī nogurtu un līdz ar to mans miegs kļūtu ciešāks un sapņi būtu savādāki, vai arī vispār būtu miegs bez sapņiem. Manā gadījumā tas būtu vislabākais variants. Bet jā, tā tas ir. Nācu pie slēdziena, ka man ir nepieciešama fizikas slodze, kā tas bija agrāk.
Tas, protams, ir personīgi man. Bet katram šie faktori var atšķirties, jo kā jau es teicu - katrs mēs esam savādāks.
Tas, protams, ir personīgi man. Bet katram šie faktori var atšķirties, jo kā jau es teicu - katrs mēs esam savādāks.
Šodien savu domu bija visai grūti noformulēt, tādēļ šis ieraksts vairāk ir kā tāds referāta iztirzājums vai secinājums, kas kuram tuvāks.
Dzīve ir skaista, lai arī, kas tajā notiktu. Ir jāmāk katru dzīves pagriezienu izvērst tā it kā tam būtu jābūt, jāsmaida, jāiet uz priekšu un neparko nav jādomā. Domājam gaišas domas un sapņojam skaistas lietas! Mīlam - tos, kas mums ir apkārt, tos, kas mūs mīl, sāpina. Mīlam lietas, kas liek mums smaidīt un priecāties. Dzīve tev ir dota tikai viena un tā ir jābauda kā pirmo un pēdējo reizi.
Dzīve ir skaista, lai arī, kas tajā notiktu. Ir jāmāk katru dzīves pagriezienu izvērst tā it kā tam būtu jābūt, jāsmaida, jāiet uz priekšu un neparko nav jādomā. Domājam gaišas domas un sapņojam skaistas lietas! Mīlam - tos, kas mums ir apkārt, tos, kas mūs mīl, sāpina. Mīlam lietas, kas liek mums smaidīt un priecāties. Dzīve tev ir dota tikai viena un tā ir jābauda kā pirmo un pēdējo reizi.
 |
| Esi brīvs. |
 |
| Priecājies par ikdienišķiem niekiem kā to dara bērns - bezrūpīgi! |
 |
| Izdari ko tādu,ko nekad neesi darījis. |
 |
| Iemīlies! Līdz ausīm, neprātīgi. |
 |
| Dejo. Lietū. Visur. Dejo! |
 |
| Smejies no sirds. |
Es tevi ļoti labi saprotu, man ir tieši tāpat. Nav murgu, bet ļoti grūti ir bez fiziskas slodzes, smadzenes nestrādā kā vajag un, kā jau tu teici, tad jādomā visdažādākās nospiedošās domas. Tas tagad, manuprāt, ir ļoti aktuāli ļoti daudziem. Jāsāk kaut vai ar treniņiem no rīta skrienot. Grūti gan seņemties, bet laikam iesākumam tam vajadzētu būt gana labi. :)
AtbildētDzēst