the time dirty bit

  Ir pagājis kāds laiciņš, kopš pēdējo reizi šeit rakstīju, tas tiesa. Neliegšos, liels traucēklis ir un vienmēr būs slinkums. Iespējams arī neciešamais laika trūkums un visādi citādi dzīves sīkumi, kas neviļus traucē ikdienas ierasto ritmu. Es būtu pateicīga vienalga, kam, lai tikai manā ikdienas steigā atrastos laiks, lai šeit kaut ko ierakstītu, tas būtu lieliski. Ir patīkami palasīt to, kas ar mani ir noticis pagātnē un, ko varbūt esmu piemirsusi lielo notikumu burzmā.
  Ir noticis tik daudz kas, nespēju pat visu tā kārtīgi sagremot, patiesībā.
  Stādies priekšā, ir jau 2011. gads. Tas ir tik neticami. Grūti aptvert, ka laiks skrien tik ārprātīgi ātri. Tāda sajūta, ka laiks ir kā tāds ekspresvilciens, kas mani rauj sev līdzi, un ceļā neredzot neko, kā tikai zibošās ainas pa ceļam, prātā paturot tikai to skaistāko un neaizmirstamāko. Un Tu nespēj nemaz attapties, kad esi jau galā, manā gadījuma jāsaka - esi pārdzīvojusi,izdzīvojusi un visādi citādi dzīvojusi 2010. gadu! 

   Gads ir bijis notikumiem bagāts, piedzīvojumiem pārpilns. Ir bijuši smagi triecieni, iemīlēšanās, zaudējumi, uzvaras. Viss ir bijis! Un es droši varu teikt - varbūt neesmu kļuvusi par labāku cilvēku, bet zinu, ka esmu tāda, kāda nebūs neviena cita uz šīs pasaules! Tur es varu likt savu galvu ķīlā. Un es ar to lepojos. Ir lietas, kuras tiešām es nožēloju - lietas, kuras neesmu pateikusi, izdarījusi, vai arī pretēji, ko esmu izdarījusi un pateikusi. Protams, tā ir tagad pagātne un to vairs nekādi nemainīt, bet ir kas tāds, ko vēl var mainīt, un tā ir nākotne! Tā ir jāveido tā, lai 2060. gadā var pateikt - tie tik bija laiki, kā mēs tur to, kā mēs tur šito. Un tā, lai smaids no sejas nepazūd ne mirkli.
  Ir tik daudz lietu, ko gribētu izkliegt skaļi un cerēt, ka pēc tam kļūs labāk. Ir tik daudz lieto, ko gribētu noklusēt. Tā būs vienmēr, jo nekad nebūs ideāli, nekad nebūs tā, kā Tu patiesi vēlies. Vienmēr būs kaut kas uz to pusi, bet, lai arī kā būtu - jāiet paceltu galvu un jādomā - jā, tā/tas esmu es! Jāsmaida un jāpriecājās par to, ko Tev dzīve sniedz. Un, kad sniedz, jāprot to saķert un izmantot savā labā tā, kā tieši Tu to vēlies. Tieši tā un nekā savādāk! Kal dzelzi, kamēr vēl karst - tas saucās apmēram tā.

  If you believe in yourself and with a tiny pinch of magic, all your dreams come true!

  Šim gadam ir tik daudz dažādu apņemšanos, ka īsti nevar saprast, ar kuru tad, lai sāk. Visām ir tik liela nozīme manā dzīvē. Jāpievēršas vairāk sevis pilnveidošanai. Jāaizmirst par slikto, jādomā pozitīvi un šalalā. Tiešām, tik daudz kā.
  Pagaidām, laikam jāsāk ar to, ka jānoskaņojas pēdējam semestrim skolā. Būs traks gads, es jau paredzu. Tik daudz kā darāma - zinātniskais darbs, olimpiādes. Pat sīkumi - obligātās literatūras utt. (Būtu pa pirmo, ja es tiktu galā ar Kaudzīšu "Mērnieku laikiem", ak vai.) Gads būs traks, par to liecina ne tikai tas, ko sola skola, bet arī viss ārpus tās. Jauni draugi, jaunas atziņas, piedzīvojumi, ballītes. It viss. Nevaru vien sagaidīt, kad varēšu tajā visā mesties iekšā un turpināt iesākto braucienu ekspresī!

  Sev un pārējiem es novēlēšu izturību, pacietību un spēju pat vistumšākajā naktī saskatīt mirdzam zvaigzni!

  Solīt es neko nesolu, bet - es šeit vēl parādīšos un kāda vārsma taps!
  Paldies, ka atlicināji laiku un izlasīji.

  -LAURA