happiness, it's choice.

  Kā es gribu mācēt norobežot sevi, proti, iemācīties stāties pretī tam, ka es pārāk ātri pieķeros cilvēkiem. Tā dēļ esmu tik traki cietusi un sāpinājusi citus. Gribu iemācīties sev iestāstīt - šim cilvēkam nepieķeries, tam arī nē un vispār, nepieķeries ne vienam. Tiklīdz pieķeros, uzreiz pakļauju sevi riskam tikt sāpinātai. Ne vienmēr, protams, bet.. Pieķeršanās ir arī jauka un patīkama. Tu zini, ka ir kāds, kuram Tu vari uzrakstīt, izstāstīt ko es darījis, ko ne. Tu zini, ka vienmēr būs kāds, kuram esi veltījis laiku, kurš laiku ir veltījis arī Tev. Visam vienmēr būs savas gaišās un tumšās puses, neskatoties ne uz ko. Tā tas vienkārši ir dzīvē iekārtots un to nemainīt, lai arī cik ļoti Tu vēlies, jo vienmēr būs kāds, kuram vajag stiprāk, dziļāk un maigāk. Var mainīties tikai Tu pats un cilvēki, kuri Tev ir apkārt. 

“Keep your head up and your arms out; you never know what may fall into your life.”

Make your own story. Story about you. And maybe about you & me.

  

“Life will break you. Nobody can protect you from that, and living alone won’t either, for solitude will also break you with its yearning. You have to love. You have to feel. It is the reason you are here on earth. You are here to risk your heart. You are here to be swallowed up. And when it happens that you are broken, or betrayed, or left, or hurt, or death brushes near, let yourself sit by an apple tree and listen to the apples falling all around you in heaps, wasting their sweetness. Tell yourself you tasted as many as you could.”