Vērojot māsīcu, sapratu, cik ļoti tādā ziņā esmu vientuļa. Man tik ļoti pietrūkst kāds, kuru apmīļot, iedot bučiņu, uzrakstīt tā vienkārši sms :"Es Tevi mīlu!" un tā vienkārši tādas saņemt. Ir grūti apzināties, ka tā visa Tev nav pat rokas stiepiena attālumā. Labā ziņā, bet tomēr apskaužu tos, kuriem ir attiecības. Mīlošas, saprotoša un visādi citādi lieliskas attiecības. Es tiešām priecājos par tiem, kuri beidzot ir atraduši savas otrās pusītes. Pazaudētu ābola pusīti, vāciņu podiņam, cimdiņu rociņai.
Tiešām, ir grūti. Jūtos viena, vientuļa.
Zinu, ka noteikti gaužos nevietā un nelaikā. Bet tiešām, ir dienas, kad gribās tik ļoti sev kādu blakus, kādu, kas ir Tavs un tikai Tavs, ka iekšā viss sāk vārīties un sažņāudzās. Zinu, ka kādu dienu, negaidot, šis cilvēks parādīsies manā dzīvē, bet līdz tam, kā jau iepriekšējā ierakstā teicu - jāizbauda, visu, ko dod, kamēr dod. [kamēr dod, khehe]
Vienīgi tajā visā mani priecē tas, ka esmu spējusi aizmirst cilvēku, kuram agrāk būtu atdevusi sevi visu. Viena liktenīga diena spēja man atvērt acis un ar kārtīgu spērienu palīdzēja man saņemties un pacelt galvu. Man tas bija vajadzīgs. Bija vajadzīga tā manis sagraušana, lai beidzot apjēgtu, ka esmu cīnījusies par to, kas sen vairs nav man vajadzīgs. Kā jau man teica, viss ir galvā. Tieši tā, tas viss bija tur. Vēlme pēc šī cilvēka utt. Nenoliegšu, ka dažkārt ataust atmiņā visi jaukie brīži, vēlme pēc šī cilvēka, bet tad es sapurinos un pasaku sev - pagātne, viss - un tad es atkal eju taisni, paceltu galvu. Protams, cilvēks man bija, ir un vienmēr būs svarīgs, bet ne vairs tā. Vairs es neesmu gatava krist un celties. Vienreiz kritu un tad arī smagi sasitos. Kā teikt, mācība ilgam vai vispār, uz visiem laikiem.
Labi, šo tēmu esmu apcerējusi pietiekami šim vakaram, lai gan varētu vēl ilgi un dikti.
Ir jātic. Vienalga, ir vai nav iemesls, bet ir jātic. Tad viss notiks. Notiks tas, pats negaidītākais.
Man prieks, ka Tu priecājies par mani. Draudzība divkāršo prieku un atņem pusi no bēdām, māsiņ!
AtbildētDzēstUn jā, tici, kā es to darīju, tad viss izdosies. Un tas viss, tik tiešām, notiek visnegaidītākajā mirkklī. Tas ir pierādījies. Nav jēga gaidīt to īsto un vienīgo. Tas atnāks pats. Liktens viņu atnesīs. Viss izdosies. Es Tev ticu, un Tu tici arī pati sev un vienmēr vari paļauties uz mani. Vienmēr sniegšu Tev roku, būšu Tev līdzās. Un es jau teicu, ka Tu tam tiksi pāri. Prieks par to. Dzīvo dzīvi tādu, kāda Tev tā ir, jo tā ir tikai viena. Bučas. Paldies, ka Tu man esi un jā - ES TEVI MĪLU!